MĪĻĀ, NEMOSTIES!

Varis Vētra

Mīļā, nemosties, vēl jokus dzīsim sapnī,
Gultu pilī pārvērtīsim,
Princese lai meklē savu mīļoto.
Kad mēs abi divi miegā slīgsim,
Varbūt, kādā pilī ieklīdīsim,
Varbūt, kādā ballē mums būs jādejo.

     Nemosties, tas brīdis ir tik jauks…
     Es guļu jau…
     Es esmu labais princis – draugs.
     Nebaidies, to deju nezin cits,
     To sapni sapņo tikai tas, kurš tic.

Mīļā, veras pilī zāles durvis
Tieši pusnaktī, kā lēmis burvis,
Un tu ieraudzīsi savu mīļoto.
Mīļā, ja to deju apgūt spēsi,
Mīļā, ja tu princi iemīlēsi,
Tad ar tevi mums būs mīļi jādzīvo.

     Nemosties, tas sapnis ir tik jauks,
     Ja gribēsi, par karalieni tevi sauks.
     Nebaidies, to sapni neredz cits,
     Tas princis tevi sajūt, mīl un tic.
          Nemosties, tas brīdis ir tik jauks,
          Es guļu jau…
          Es esmu labais princis – draugs.