Jānis Strazds, Guntars Račs, Andris Ērglis un Roberts Pētersons
Šo ceļu jau reiz kāds ir gājis Re, pēdas ved līdz apvārsnim Ko jaunu Dievs tur uzzinājis, Mēs arī reiz zināsim Mēs varam būt kā Dullie Daukas, Par kuru ikviens brīnījās; Tie apvāršņi nav nekas vairāk Kā nošu līnijas Piedz. Mēs esam dziesmas, mēs esam vārdi, Mēs esam nošu līnijas Un, kad mēs dziedam, tad zeme griežas, Kad klusējam, tā apstājas Šo ceļu jau reiz kāds ir gājis, Un atbalsis ir tepat vien - Aiz pakalniem, aiz koku zariem, Ik putnā, kas debesīs skrien Mēs ceļamies un krītam dziesmā, Un lūdzam, lai tā nestājas. Tie apvāršņi, kas kvēlo liesmā, Ir nošu līnijas Piedz. Mēs esam dziesmas, mēs esam vārdi, Mēs esam nošu līnijas Un, kad mēs dziedam, tad zeme griežas, Kad klusējam, tā apstājas