Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Tranzīts
Dzīvē nav lemts notēlot Tos stāstus ko filmām kāds scenārists rakstījis Labāk pēc tam nožēlot Nevis nožēlot kas būtu bijis bet nebija „Ai ko nu es...” noslēpties Bet klusībā gaidīt kaut nāktu kāds pārsteigums Nedod dievs iemīlēties Un uzzināt kas tas ir šaubas un izmisums Piezvanīt Tagad nē Labāk mazliet vēlāk Varbūt ka mani ne tā sapratīs Piedz. Tas ir skrējiens augšā lejā Miers pazūd lavīnā Un vēl mūžīgās šaubas – pa īstam vai netīšām? Mežonīgā dejā Mums galvā sajaucas Jūtu kokteilis – labāki kļūstam uz mēnesi ja Ka tik kaut kas nenotiek Bet pasaule sen pieder tikai tiem drošajiem Kļūdies un ļauj kļūdīties Tā labāk kā maldīties neziņā mokoši