Kokteilis

Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Tranzīts

Dzīvē nav lemts notēlot
Tos stāstus ko filmām kāds scenārists rakstījis
Labāk pēc tam nožēlot
Nevis nožēlot kas būtu bijis bet nebija

„Ai ko nu es...” noslēpties
Bet klusībā gaidīt kaut nāktu kāds pārsteigums
Nedod dievs iemīlēties
Un uzzināt kas tas ir šaubas un izmisums

Piezvanīt
Tagad nē
Labāk mazliet vēlāk
Varbūt ka mani ne tā sapratīs

Piedz.
   Tas ir skrējiens augšā lejā
   Miers pazūd lavīnā
   Un vēl mūžīgās šaubas – pa īstam vai netīšām?
   Mežonīgā dejā
   Mums galvā sajaucas
   Jūtu kokteilis – labāki kļūstam uz mēnesi ja

Ka tik kaut kas nenotiek
Bet pasaule sen pieder tikai tiem drošajiem
Kļūdies un ļauj kļūdīties
Tā labāk kā maldīties neziņā mokoši