Guntis Veits, Guntars Račs, Credo
Mēs tikāmies ar viņu tā, Man nebija ko teikt nekā. Visapkārt trauku šķinda skan Un viņa sāka stāstīt man. Par to, ka šajā pasaulē Šo mīlas spēli jāspēlē. Bet viss, ko spēju redzēt es, Bij’ divas citas meitenes. Es sēdēju un klausījos, Pār viņas plecam skatījos, Kur meitenes, kas patīk man, Un populāra dziesma skan. Piedz. Dzīvē gadās arī tā, dzīvē gadās arī tā, Dzīvē gadās arī tā, nebaidos es ne no kā! Man likās, viņai nav ko teikt, Bet viņa nevēlējās beigt. Un stāstīja, ka augstskolā Tai nemāca neviens nekā. Kad viesi vēra durvis ciet, Viens nevēlējos projām iet, Un nedomājot teicu viņai tā: - Tu esi šeit visskaistākā! Kad viņa piecēlās, ak, Dievs! Es sapratu, ka esmu tievs, Mēs gājām projām dungojot Šo meldiņu, ko katrs prot. Piedz.