Guntis Veits, Mārtiņš Freimanis, Credo
Divreiz spožāk par sauli tu mirdzi, Kad pār mani izmisums krīt. Divreiz ātrāk par gaismu tu nāci - Mirklis te un jau prom. Un pa pēdām balti karstām Es vēl klīstu kā apmānīts. Kādu dienu, gan kādu rītu Baidos, ka kāds tevi atradīs. Divreiz lēnāk par tumsu tu nāci Mani tādu savaldīt. Un es slēpos divreiz par ilgu, Kaut uz brīdi atpazīts. Un pa pēdām balti karstām Es vēl klīstu kā apmānīts. Kādu dienu, gan kādu rītu Baidos, ka kāds tevi atradīs. Es nebaidos nogurt no ceļa. Es esmu tik mazliet apjucis. No laika, kas pazūd aiz manis, Jo kāds tevi tomēr iepazīs.