Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters, Eolika
Gaisma aust un atkal naktī paliek viss, Esmu es kā sikspārnis, Tev līdz rietam gribu es lidot līdz Un naktī mīlēt un gaidīt, un mīlēt līdz ataust rīts. Lai nāk nakts un mīlestība lai nāk līdz, Izšķirt mūs vairs nespēs rīts, Tikai naktī kvēlo jūtas, diena brēc, tu diena nenāc, tu nenāc, tu nenāc, bet naktī nāc. Parādies, parādies, nāc manā naktī nāc un gailē! Parādies, parādies, vai mīlēt var par spīti bailēm? Parādies, parādies, nāc manā naktī nāc un gailē! Parādies, parādies un zvaigznē pārvērtīsies tu. Atnāk rīts vēl sveces gaismā ēnas trīc, Atnāk nakts, tu aizej viens. Nē, nē, man no tevis, gaisma, vēl ir bail, Nāc tikai naktī, nāc naktī, nāc naktī, kad svece gail. O, gaisma aust, un atkal naktī paliek viss, Esmu es kā sikspārnis, Tev līdz rietam gribu es lidot līdz Un naktī mīlēt un gaidīt un mīlēt līdz ataust rīts. Parādies, parādies, nāc manā naktī nāc un gailē! Parādies, parādies, vai mīlēt var par spīti bailēm? Parādies, parādies, nāc manā naktī nāc un gailē! Parādies, parādies un zvaigznē pārvērtīsies tu.