Vai tu bez manis...

Māris Priede, Artūrs Palkēvičs, Iveta Priede, Irēna Ancāne

Reizēm es nakts nomodā
Klusībā jautāju tā – 
Vai tev nav vientuļi, vai tev nav skumji,
Naktī, kad mēness tik bāls?

Nespēju iemigt tad es,
Domas pie tevis vien nes – 
Vai tev nav vientuļi, vai tev nav auksti,
Naktī, kad rīts vēl tik tāls?

Piedz.
   Vai tu bez manis tās pašas zvaigznes vēro?
   Vai tu bez manis par vientulību sēro?
   Vai tu bez manis pa mēnesnīcas ceļu nāc, pretī nāc...
   Vai tu bez manis ikkatru mirkli skaiti?
   Vai tu bez manis uz tikšanos jau gaidi?
   Vai tu bez manis šo nakti tukšu jūti tāpat kā es?...

Kādēļ vienmēr notiek tā
Naktīs, kas rit bezmiegā,
Kad ir tik vientuļi, kad ir tik skumji,
Kāpēc ir mēness tik bāls?

Nespēju iemigt vairs es,
Domas pie tevis vien nes – 
Tad ir tik vientuļi, tad ir tik auksti,
Naktī, kad rīts vēl tik tāls...