Barons

Uldis Stabulnieks, Ojārs Vācietis, Kamēr...

Te marmorpieminekļi stāv
Un mēness krizantēmas staro,
Bet stūrītī bez visa kā
Guļ Lielos kapos jocīgs Barons.

Ar čugunķēdēm jozies viss,
turpat netālu bagāts sulāns.
Bet Barons muižas nodzēris
Ir savas zemes bērzu sulās.

Kur eņģelis ar roku met,
Tur Dieva mierā licies bīskaps.
Pie kapa marmorkāpnes ved,
Lai Pastardienā vieglāk izkāpt.

Bet Baronam nav it nekā,
Jo šeit guļ tikai viņa miesas
Un tām vairs nebūs jāstaigā
Pat ne pie Pastardienas tiesas.

Viņš mūsu priekšā vienmēr viss
Kā tautas dziesmu ritmi sēri - 
Vislatviskākais latvietis
Ar tādu uzvārdu kā pēriens.

Var Baronu vai kņazu saukt,
Bet ja tev sirdī tavas dainas,
Tad dzīvei tevi nesabraukt,
Un it nekas tur neizmainās.

Kam gribas - to lai nospiež krusts,
Kas grib - lai granīts vēsi bālē.
Bet Baronam pie kapa kluss - 
Vien tumša nakte, zaļa zāle.