Sāremas valsis

Kā sestdienas vakaros smaržo tur meijas
Kad kvēlošus vaigus tās lapotnē glauž.
Un dvēsele tici tad svētdienas laimei
Ko dzeguze kūkojot tālumā pauž.

Piedz.
   Ak, meitene, griezies un līksmojies dejā
   Ir jautri, kad Sāremā sienpļaujas laiks.
   Nekur citur pasaulē meiteņu sejās 
   Nav līksmes tik daudz un nav skatiens tik maigs.

Kad ievas baltās, kas plaukušas lejā,
Tin pelēkā sudrabā mijkrēslis maigs.
Tad meitenes lūpās un sārtajā sejā
Plaukst smaids un kā zieds šķiet man meitenes vaigs.

Kad vasarā Sāremas rasotā pļavā,
Skan dziesmas,kas vakara klusumā plūst.
Tik jauki ir dvēselē tavā un manā
Tik labi ir mīļotā tuvumā būt.