Vecais pulkstenis

Raimonds Pauls, atdz.Inese Priede, Harijs Spanovskis

Kā laika liecinieks,kā soģis cēls
Šis vecais pulkstenis vai notiesā vai žēlo,
Bij prieka zvans tik tīrs, kad durvis vēri tu
sirds atbalsoja katru sitienu.
  
Kad projām aizgāji, zvans izdzisis 
Man lika domāt laiks būs mēmās sāpēs miris,
Bet iedunējās zvans kā atvadoties žēli
Un vecais pulkstenis joprojām iet.

Piedz.
   Dzīvi nav lemts mums pagriezt atpakaļ,
   Vai laiku apturēt vien tik uz mirkli,
   Kaut vientulīgs mans ceļš caur nakti tumšo rit
   Ik stundu vecais pulkstens rāmi sit.

Tev, durvis aizverot, bij skatiens tāls
Tāds sirdij stīgas rauj un pulksteņzvaniem mēles.
Bet nevarēju es tad laiku apstādināt
Un nespēju pat tevi aizkavēt.

Piedz.