Vēstule

Niks Matvejevs, Normunds Beļskis, Niks Matvejevs

Par mīļumu lūdzu, par lāčuku savu,
Par draugiem par savu sniega vīru,
Es arī sev tēti un māmiņu gribu
Un aiz krāsnī klusu circeņa dziesmu.

Mans balodīt, mans pasta balodīt!
Ņem šo vēstuli, nes dieviņam izlasīt,
Lai mani šai pasaulē uzklausa kāds,
Kā sniega pārslas krīt burti, dzimst vārds.

No rīta uz skolu ar draugiem iet
Un rotaļās griezies un dejot un smiet,
Siltu pienu, lai māsa man krūzītē atnes
Un brālis uz pleciem kā zirdziņā panes.

Mans balodīt, mans pasta balodīt!
Ņem šo vēstuli, nes dieviņam izlasīt,
Lai mani šai pasaulē uzklausa kāds,
Kā sniega pārslas krīt burti, dzimst vārds.

Bet vairāk par visu es atbildi, lūdzu - 
Vienu vārdu, vienu teikumu, abildi lūdzu!
Lai zini, ka dieviņ Tu tuvumā esi
Un mani kā lāčuku samīlēt vari.

Mans balodīt, mans pasta balodīt!
Ņem šo vēstuli, nes dieviņam izlasīt,
Lai mani šai pasaulē uzklausa kāds,
Kā sniega pārslas krīt burti, dzimst vārds.