Žēlastība

Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters, Kaspars Dimiters

Es izrāvos dzīvot bet debesis ciet
Pirksti kā ziedlapas sniedzas un zied
Iznāk kā spārni bet spārni tie nav
Krītu un mostos debesīs jau

Kā dievišķā ausī tik nedzirdams viss
Ne bijis es jūtos kā piedzimis
No akluma mana kā zvaigznāji mirdz
No muļķības manas cik gudra top sirds

Žēlastības jūrā
Noslīkt noslīkt man

Nekā te vairs nav vien izrāviens mans
Mans klupiens pie zemes un pamodies zvans
Cik saldi šie pīšļi un kā viņi smeldz
Vien zemāk par zemi mans augstības zelts

Krīt laiks te kā migla un nosēžas melns
Rij aizgūtnēm mirkļus jau aizrijies velns
Tad zibens kā zobens šķir bija un būs
Un nav man ko nozagt un nav man kas rūs

Žēlastības jūrā
Noslīkt noslīkt man

Nu saullēkti mani un arī ik riets
Ar putnu pie puķes un vēja siets
Ar visu es brīvs un no visa es brīvs
Vēl vakar kā miris nu nāvīgi dzīvs

Es izrāvos dzīvot no visa kas beigts
Bet labi ka viss paliks nepateikts
No pusvārda nākušam vārdā man rimt
Dēļ visiem jums nomirstot klusītēm dzimt

Žēlastības jūrā
Noslīkt noslīkt man