Imants Kalniņš, Viktors Kalniņš, Turaidas Roze
Tur nebij nekā, tur nebij nekā, tikai čigāns un meitene dejoja, tur nebij nekā, tur nebij nekā, melna čūska tiem vijoli spēlēja. Sitiet plaukstas, labie ļaudis, leciet augstu, labie ļaudis, lai skanēja, lai dimdēja skaistais dancis liktenīgais. Tas dancis nav garš, tas dancis nav garš, tā kā gaisma - no rīta līdz vakaram. Tur nebij nekā, tur nebij nekā, melnā čūska to čigānu mīlēja.