Imants Kalniņš, Viktors Kalniņš, -
Māt, kaut tu redzētu šo brīdi zem Vestminsteras zelta spuldzēm... Es dāvinu tev karaļvalsti, es - Velsas princis. Bet pa līkumotām ielām, garām putekļainiem stūriem man vēl acu priekšā staigā, pazemīgi smaidot, skrandu princis... Kāpēc es nevarēju piedzimt zem kādas laimīgākas zvaigznes? Kāpēc man jāredz tikai sapnī zelta pilni sauleslēkti? Jā, tikai sapnī nāk (un aiziet un attālinās) manas pasakainās stundas, un vecās būdas sadauzītā spogulī es atkal redzu pazemīgi smaidām skrandu princi...