Prāta vētra, Prāta vētra, Prāta vētra
Un tā tu biji, Un tā tu uzklausīji Brīvdienas daudzas vai viena, Brīvdienas nav manas laimīgās dienas Kaut gan, ko vainot pirmo, Dienas nedzīvo mūs, mēs dzīvojam dienas. Es meklēju vārdus kalna malā, Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness. Un tā tu biji, Un tā tu piemānīji Vārdi, tie slēpjas Es it kā runāju īstos, bet pazaudējos Kaut gan, ko vainot lietas, Vārdi nerunā mūs, mēs tos liekam pie vietas. Es meklēju vārdus kalna malā, Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness. Debesīs būs mūsu kino, Popkorna vietā – lietus, Kolu mēs dzersim mājās, Tagad vērosim saulesrietus. Es meklēju vārdus kalna malā, Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.