Mīļotā vienīgā

Ingus Ulmanis, Ingus Ulmanis, Lādezers

Nogrimušas pils puskrēslā
Atveras durvis man
Baidos gan soli tālāk likt
Nezināms klusums skan

Prātam neklausot, eju vien
Spraugu ēnas caur durvīm lien

Un tu pretī nāc
Miglainā plīvurā
Un uz viens dejot sāc
Mīļotā – vienīgā

Balkonā virs mums jūra slāpēs dzied
Serenādi atbalsīs
Kamēr līs, pelēks lietus līs
Dziļām jūras asarām

Prātam neklausot, eju vien
Elpu aizverot aiz durvīm ciet

Un tu pretī nāc
Miglainā plīvurā
Un uz viens dejot sāc
Mīļotā – vienīgā