Vīrs melnā mētelī

Ingus Ulmanis, Pēteris Brūveris, Lādezers

Melnā mētelī vīrs
Aklā ielā klīst
Viņš vairs nezina kur
Ne arī kāpēc

Logi, durvis ir ciet
Aizliegts arī atpakaļ iet
Vai pielikts jau punkts
Aiz kura vien mēmais vējš

Melnā mētelī vīrs
Soļi vienmuļi klaudz
Smagas ēnas krīt
Un ēnu ir daudz

Liekas ēna viņš pats
Tukšs, tumsas pielijis skats
Vai viņu jau dzēš
Mēmais, ledainais vējš

Vēl nav gals, kāda balss
Tomēr sauc un sauc
Tālajos mākoņos
Kāda balss sauc

Melnā mētelī vīrs
Vai ir vakars vai rīts
Aklā ielā klīst
Kā mūžīgs „kāpēc”

Tā kā ēna viņš šķiet
Iet, bet neaiziet
Jo viņu jau dzēš
Mēmais, ledainais vējš

Vēl nav gals, kāda balss
Tomēr sauc un sauc
Tālajos mākoņos
Viņu sauc un sauc

Vēl nav gals, kāda balss
Tomēr sauc un sauc
Tālajos mākoņos
Kāda balss sauc