Zemenes sniegā

M. Freimanis, M. Freimanis, Tumsa

kad dienai jau tuvu būs gals un arvien stiprāk sāks salt
mēs teiksim ka dodamies prom uz mājām ar kājām
mēs melosim kamēr vien var kamēr kāds vēl mūs dzird
bet aiz stūra mums ieplānots bēgt tā pa īstam plāns ir bīstams un īsts
tev līdzi būs tikai miers bet man tēja un siers
jo jāiet būs dienas trīs līdz pašai zemes asij
kur jūnijā uzsnieg sniegs un gaiss ir dīvains un liegs
bet zeme ir silta kā miegs un dzīvot ir viegli

mums noticiet aiz septiņiem debess pakalniem ir zeme kā medus
nav jāsaprot kāpēc ir tā ka vasarā ir zemenes sniegā
un balts tik balts ir zemeņu lauks tik tīrs kā mākoņos austs
un brīnies kā dauzās tev sirds zemenēm līdz

visapkārt tik dīvaini salts viss sarkans un balts
mums izrādās bija ko slēpt zem sniega aiz miera
un ne jau dēļ zemenēm vien dēļ sniega tik vien
aiz stūra kāds ieplāno bēgt no mājām ar kājām

mums noticiet aiz septiņiem debess pakalniem ir zeme kā medus
nav jāsaprot kāpēc ir tā ka vasarā ir zemenes sniegā
un balts tik balts ir zemeņu lauks tik tīrs kā mākoņos austs
un brīnies kā dauzās tev sirds zemenēm līdz