No zieda rasu nenotraus,
to Puķu bērni dzers,
jau tuvu pirmais saules stars,
kas ziedu vaļā vērs.

Kā maza zelta sēkliņa
tur dusēs Puķes bērns,
un katrā ziedā paslēpies
būs meitene vai zēns.

Šī Zeme ir mums vienīgā,
šī Zeme laimīgā,
kur mājas esmu saticis,
lai paliktu es tur.
Šī Zeme ir mums vienīgā,
šī Zeme laimīgā,
šīs pļavas un šīs debesis
un putni, kas tās tur.

Bet Puķu bērni lidot prot,
kā mazi putnēni,
un savus spārnus atdod tiem,
kas mazliet kūtrāki.

Tie mūsu sapņi, domas tās,
ko tikai sirds var just,
dod, Dievs, lai viņi lidinās
un spārni nesalūst.