The Sound Poets
Ja var kļūdīties Tā noteikti būs Bailes neskarot Drosmīgam nekļūt Viņa vēl netic Viņš tam vairs nē Jo stāsts nešķiet īsts Viņš aizver acis Viņa durvis Bet apstājas līdz Viņš vairs neslēpjas Un nelūdz tai slēpties līdz Tālās atblāzmās Viens otru tie nepazīs Vētrā iesoļo Un bezspēkā krīt Ļauj lai negaiss tos debešos triec Tur varbūt jauns rīts Bruņām nomestām Uz kraujas viņš stāv Vēro atmiņas Kas prom iet un nāk Viņa tur patās no kabatām ārā akmeņus ber Nosauc tos vārdos, rāda viņam Un klusībā cer, jā, vēl cer Ka viņa neslēpsies vairs Un neliks tam slēpties līdz Tālās atblāzmās Viens otru tie nepazīs Vētrā iesoļo Un bezspēkā krīt Ļauj lai negaiss tos debešos triec Tur varbūt jauns rīts Viss var mainīties, tā noteikti būs Bailēs iegulties, lai tās aizplūst Viņi neslēpjas vairs Un soļo, un atausts rīts Tālās atblāzmas Vairs neseko, nenāk līdz Vētrā kūrušās, tās nespēkā krīt Zemē krīt un atklājās Negaiss sākas, nerimstas Viņi iet un nestājas Ir sācies jauns rīts