Jumprava
Zem koka sēž vīrs Plati bikšu gali smiltīs Drūms ornaments sejā Uz rokas tetovēta zivs Ir aizplīvojis pēdējais kuģis Viļņi matos nes savādus putnus Viņa sapnis ir beidzies nesācies Piecelties grūti, vēmiens nāk Sauciet, pēc asarām acis kauc Šis vīrs ir ārprātīga ēna Bērni neejiet vīram klāt Viņa suni sauc Molotovs Fanfaras aiziet, fanfaras nāk, Bērni, neejiet vīram klāt Tikai nedodiet roku tam vīram Celieties, man jau ceļos sāp