Man kādreiz bija diža valsts
ar septiņdesmit pilsētām,
tad nāca lielais draugu pulks
un mēs to valsti nodzērām.

Man palika vēl kabata
ar septiņdesmit monētām,
un atkal nāca draugu pulks
un mēs tos grašus nodzērām.

Tā gāja mana dzīvīte
ar septiņdesmit vasarām,
un daļu lielāko no tām
mēs itin brangi nodzērām.

Tur tālumā stāv debess pils
aiz septiņdesmit atslēgām,
bet, kā tur iekšā ietiksim,
mēs nezinām, mēs nezinām.