Vecas Rīgas likteņdziesma

Artūrs Maskats, O. Vācietis

Mēra žurka, mēra kaķis
apkārt Rīgu mērījās,
pašā Rīgas vidiņāi
mani lika šūpulī.

Samēr, samēr, mērītāji,
kamēr, kamēr liels izaugu.

Mēra žurka, mēra kaķis
simtime nāvju samērīj',
mēriet man, mērītāji,
ne manai māmulītei.

Samēr, samēr, mērītāji,
kamēr nāku vidiņā.

Mēra žurka, mēra kaķis
manu nāvi nesamēr',
aizmēr' manu māmulīti
baltā smilšu kalniņā.

Samēr, samēr, mērītāji,
es tamēr pārmērīšu.