Slīd līcim pāri balta bura
Vējš tālēs kaiju klaigas nes
Un krastmalā pie ugunskura
Par dzimteni dzied meitenes.
Un tur,kur krēsla nogrimst upes malā,
Un tumšie viļņi mēness gaismā viz,
Slīd pāri ūdens nemierīgām čalām
Nahimoviešu kuteris.
   Pland lēni karogs kuģa mastā,
   Pie borta zēni pulkā stāj,
   Un meitenēm uz upes krasta
   Par viļņiem sveicienus tie māj.
   Tie dzied par saviem varonīgiem biedriem-
   Un kuteri gar krastu strauji griež
   Bet malā meitenes poār upes niedrām
   Tiem baltas ūdensrozes sviež.
Gaist kuteris aiz viļņu gālēm
Pār upi balta migla kūp,
Bet dziesma ilgi nerimst tālē
Tur zēniem jūras plašums rūp.
Un sapņo meitenes pie ugunskura,
Kas sprēgādams caur priežu silu spīd.
Un pusnakts tumsā tā kā zelta bura
-Pār mežu galiem mēness slīd.
   Aiz smilšu kāpām sudrabainām
   Šalc jūra klusā tālumā
   Ar savu viļņu klusām dainām
   Ir mūžam nemierīga tā.
   šķeļ pusnakts tumsu tālē stari spodri
   Tur Daugasvgrīvas bāka uguņo
   Un jūrā robežsargu kuģis modri
   Stāv nomodā pār dzīvi šo!