Vai pa dzīves leju lai bez alus eju?
Vai lai dzīru dziesmas mani niecina?
Daži dzīves brīži aizsteidzas it īsi'
Vīns un alus ja tos priecina.
   Kur pie mieta lokās apinīša pogas,
   Mieža vārpas briest siltā saulītē-
   Vai tad brēka jāsāk,skurbulis ja uznāk,
   Kad man Trimpum jādzer glāzīte?
Kā lai es atstātu tavu gudru prātu,
Kas no mieža diedzes alu darīt māk.
Trimpu augsti teikšu,slavēt to nebeigšu,
Pat ja veļu māte pakaļ nāk.
   Kad man rūpes jācieš,
   Un kad likten`s nospiež,
   Mana mīļākā citam piegriežas.
   Ātri alus kausu!Tukšojot to sausu,
   Bēdu sirdī sēras nespiežas.
Dziesmu skaņām plūstot,alus plūdiem žūstot,
Godam slavēsim viņa stiprumu!
Un kad mūža mājās priecīgi mums klājas,
Kas tad neteiks alus vecumu?