Un varbūt mēs

Mārtiņš Freimanis , Mārtiņš Freimanis , Tumsa

Iešauj man tieši krūtīs 
Vārdus, kas nepazudīs 
Ka esi tu, ka esmu es 
Un varbūt mēs 

Nospersim laiku laikam 
Atstāsim to vēl gaidām 
Dienu, kad tu apstāsies 
Es padošos. 

Un kāpēc ir tā, 
K laime tā sāp 
Nu varbūt, ka tai 
Tomēr samaksāts par daudz 
Kā paēdis suns 
Tā skatās uz jums 
Un tai nevajag vairs 
It nekā no mums. 

Baidies par to, kas iegūts 
Domā par to, kā pietrūkst 
Un atkal viss tik apnicis 
Nu kam tas viss 

Pazust starp rožu ziediem 
No skata tik ļoti jaukiem 
Un sadurties, un aplauzties 
Kā apstāties?