Jānis Bārtuls, Sergejs Abramovs, Mūzikas Kolekcija
Piedod man, dēls. Acīs asaras mirdz, manai sirdij tā sāp. Tevis sen jau kā nav, tu vien atmiņās manās. Lūdzu piedod man dēls, ka tevi nespēju es glābt. Piedod dēls man par to, ka tev nebiju līdzās. Mīlas palika pāri, kas bija domāta tev, Lai to sniegtu ik reiz, kad pie manis tu nāktu. Vārdus domātus mums sirdī glabāju sev. Tik daudz palika pāri vārdu neizrunātu. Ja vien zinātu es, ka mūs liktenis šķirs, Vārdus, mīlu no sirds, vienam tev iztērētu. Lūdzu piedod man dēls, ka tā sanāca viss. Kaut vien asaras šīs mainīt likteni spētu.