Normunds Ķietis, Rasma Petmane, Lauku Muzikanti
Putnam zem spārna Dienas steiga dus Pienācis vakars Smaržīgs un kluss Pieneņu plaukstā Balta rasa krīt Saule tur padzersies rīt. Skaties zvaigznīšu ceļš, balts kā piens Klejo mēness pa to, gluži viens Vai Tev tumsas nav bail, kas to zin Nu tas būs Tev un man jāuzmin. Piedz. To jau nezin neviens, kur gan aizpeld mākoņi sārti Vai kaut kur tiem atvērti vārti, padebešos To jau nezin neviens, kurp šovakar saule iet dusēt Un varbūt par to labāk klusēt, neteikt neko. Jo tik labi ir tā, šeit klusumā Dzirdēt vakars kā skan, naktsmūzikā Mājās gaida, ir vēls, vēl, brīdi vēl Nakts man šķiet klusi smaida, tai mirkļu šo nav’a žēl. Logā ir gaisma, tur gaida mūs Naktstaureņi akli sitas pie rūts Pasaki kā tos varu pasargāt, Uguns mēdz apdedzināt Uguns dažreiz ir malds, pustumsā Tā kā ilgas, kas sauc, tālumā Vai Tu zināju to, nejautā Nezināmā vēl daudz tik un tā. Piedz. To jau nezin neviens, kur gan aizpeld mākoņi sārti Vai kaut kur tiem atvērti vārti, padebešos To jau nezin neviens, kurp šovakar saule iet dusēt Un varbūt par to labāk klusēt, neteikt neko. Jo tik labi ir tā, šeit klusumā Dzirdēt vakars kā skan, naktsmūzikā Mājās gaida, ir vēls, vēl, brīdi vēl Nakts man šķiet klusi smaida, tai mirkļu šo nav’a žēl.