Lauku muzikanti
Ir jau nakts. Ārā spīd tikai zvaigznes, Ielās tukšs, Klusas skaņas vējš aiznes. Skumjas skries, Šurpu nāks, projām ies, Tikai tu Vari viena man būt. Drīz nāks laiks, Un tas dāvās daudz smaidu, Varbūt cita Gaidīs rozes, kas aiznes. Mirkļi skries, Ziedēs rozes, snigs sniegs, Tikai tu Vari viena man būt. Piedz. Tā tikai doma, Ka varbūt vari man sveša būt, Ka kādam citam tu Vēlēsies blakus būt. Neliec man vilties, Jo tu man esi kā atklājums! Kādēļ gan mirklis šis Pazust grib mums? Varbūt nāks Brīnums, nodzisīs zvaigznes. Varbūt rudens, Vēji ziedoni aiznes. Mirkļi skries, Ziedēs rozes, snigs sniegs, Tikai tu Vari viena man būt. Piedz. Redzu es Ielās tūkstošiem smaidu, Dziesmu skaņas, Kuras līdzi sev aizrauj. Skumjas skries, Šurpu nāks, projām ies, Tikai tu Vari viena man būt.