E. Veidemane, A. Brīze
Tikai nesaki nevienam, ko tu dzirdēji no rīta,
Liegā vējā modinošā valodā.
Tikai nesaki nevienam, ko tev pačukstēja zvaigznes
Šajā naktī, kad tu biji nomodā.
Tikai nerādi nevienam, kas tavu sirdi pilda
Nav nevienam jāzina, kas tajā mīt.
Tikai neatklāj nevienam, ko tev novēlējis liktenis
Tev būs grūtāk viņu kādreiz piepildīt.
P. Un esi tā kā rīta gaisma debesīs
Kas spoži mirdz, bet paliek nezināma
Un atceries, ka dzīve ir tāds mirklis īss
Skrien laika upe projām nevaldāma
Tikai nepazaudē ceļu, kas tevi aizved mājās,
Kur tu vienmēr būsi mīļi sagaidīts.
Tikai nepazaudē to, kas tevi reiz ir iemīlējis
Tikai nepazaudē to kas padarīts
Jo tikai tā tu vari atkal, no dzīves labu gaidīt,
Tikai tā tu vari būt vēl noderīgs.
Tikai nesaki nevienam, kas ar tevi tagad notiek,
Tas vienalga citiem liekas nesvarīgs