Pieskaries lēnām viss tik brīvs
Nav jau kur steigties, iemīlies
Tikai uz soliņiem, uz parka celiņiem
tā līst
Apkārt tik līst un līst, bet es
Jūtos, ka nav vairs pasaules
Tu vari nerunāt, tu vari nejautāt
lai tik līst
Un mazliet sals - bet tu esi te

Ja nu tu sev
Paņemsi sev
Visu kas vēl nepieder tev
Un kaut kas tad kļūst tik dīvaini tuvs
Un ko man darīt ar to, ar mums.

Bērni ar sārtiem baloniem
Iznieko gaisu galoniem
Bet man vairs elpas nav
Nu, lūdzu, aizdodiet mazliet
Un mazliet slāps, bet tu esi te.

Vāveres purns
Aiz žoga tik skumjš
Un klusi vēro mūs.