Normunds Ķietis, Normunds Ķietis, Normunds Ķietis
Saulei rietot, uzkarst horizonts, Mēness dejā garām laternas slīd. Asfalts pulsē, glāzē dienvidrums, Pusnakts vaibstos mana apziņa kūst. Varbūt, ka tumsa mani šūpulī jau piebūra, Varbūt no zvaigznēm esmu vēlējies par daudz. Ar acīm aizvērtām uz tavas stīgas šūpoties, Varbūt, ka dažiem tikai dzīvot tā ļauts. Tāpēc piedod manas naktis melnās Es atkal atgriežos, lai teiktu - paldies, Ka rītu sagaidīji tu, lai manim piedotu, Kā tikai proti tu, tikai tu. Atkal glāzē ielīst dienvidrums, Svešas lūpas mirkli pagaidīt čukst. Tango elpā izdziest lidojums, Citā ielā cita meitene skumst. Varbūt, ka tavas īstenības tikai izliekas, Varbūt, ka šajā vietā neesi vairs tu. Un rītam atnākot jau atkal viss būs mainījies. Es tevi gaidīšu kā brīnumu. Piedz. Tāpēc piedod...