Lana Frančeska / Jānis Ķirsis, Lana Frančeska, Lana Frančeska
Visiem mazliet bail, putniem un cilvēkiem Būt pēdējiem, palikt svešumā Bail no sevis nepamosties, Neatteikties no tā kas būs No tā kas vēl nezināms Sirds aizdegsies Dvēsele smies Domas tālu projām skries Sirds aizdegsies Dvēsele smies Ticēs, ticēs Tev Tikai tavs, tavs un mans Tikai tavs, tavs un mans Tikai tavs ir šis stāsts Bezspēcīgs būs tas, kurš pretosies Man nav bail palikt pēdējai Man tik bail vienu rītu pamosties Un aizmirst šo stāstu Kas kļuvis par patiesību, kaut vai vienreiz Man tik bail pārstāt ticēt laimīgām beigām Neprātā sauks Dvēseles balss Domas vējos projām skries Tālumā balss Dvēseli sauks Ticēs, ticēs mums Tikai tavs, tavs un mans Tikai tavs, tavs un mans Tikai tavs ir šis stāsts Un tas būs mūžos mūsu bezgalīgs. Nebaidies un neskumsti mans draugs Neskumsti un atceries, Manu domu es vejā laidīšu Baltiem spārniem tevi sargāšu.