John Denever , Alberts Legzdiņš, Čikāgas Piecīši
Diena lēnām iet uz beigām, ēnas paliek garākas Noguris pie stūres rata turos. Četras nedēļas jau ceļā, esmu smagā mašīnā Pārvadājot preces dažādas. Zinu, sieva mājās gaidīs, droši vien ceps pīrāgus Cepeškrāsnī cūkas cepet's čurkstēs. Sievas māte šupuļkrēslā mīkstas čības adīs man Garos gabalos lai kājas nesvīst. piedz. Vai , cik labi mājas pārbraukt, zinot mīļas rokas smaidot sagaidīs, Jā, mājas ir vienmēr labi būt. Beidzot esmu mājas priekšā, redzu pikap traks tur stāv Brīnos, kuram kaimiņam tas pieder Dārzā izžautas uz šņores, vakarvējā plivinās Apakšbikses, kuras man par lielu. Tad pa šķirbu logā redzu - iekšā bārdains svešinieks, Cūkas kotletes tam katrā rokā. Un ar jaunām čībām kājās, kuras nupat adītas Disko viņš ar manu sievu dejo. Piedziedājums: Vaaaaai, kurš teica,- labi mājās Redzot mīļās rokas citam apliktas? Nē, mājas nemaz nav labi būt! Dusmīgs drāžos pusnakts tumšā savā smagā mašinā Projām tik, cik tālu benzīns nesīs. Bet pie pirmās tel'fŌnbūdas savai sievai piezvanu, Saku, ka pēc stundas būšu mājās. Kad es esmu mājas priekšā, pikaps prom ar bārdaini, Sieva aizelsusies skrien man pretī. Pannā cepās speķ's ar olām, sievas māte laipni smaid' Šūpuļkrēslā jaunas čības ada Piedziedājums: Vai , cik labi mājas pārbraukt, zinot mīļas rokas smaidot sagaidīs, Jā, mājas ir vienmēr labi būt.