Man uz plaukstas kūst sniegs
Tik lēni, lēni
Manās acīs zvaigznes krīt
Mūžībā spīd
Kā mūžībā spīd
Un kā atspulgā spīd.

Aizbēgšu no vēja
Tik lēni, lēni
Kāpšu kalnā visaugstākā
Dziedāšu tev
Es dziedāšu tev
Līdz skanēsi tu debesīs.

Nemelosim atkušņiem
Neskaitīsim zvaigznes skaļi
Ticēsim kā bērni mazi
Fejām, svēteļiem un sev.

Savas slēptākās domas
Uztici man
Saliec rokas virs debesīm
Spožākām acīm
Ar spožākām acīm
Pasaulē tev esmu es.