Skatiens Pagātnē

Artūrs M x Ģirts L

Kamdēļ mīlēt to, kas tevi nemīlēs
Bet es nespēju viņu no sava prāta dzēst

No sava prāta dzēst, nē es nespēju to
Katru sekundi ar Tevi pēkšņi aizmirst,
Jo tu bij vienīgā, ko mīlēju,
Ko sev vēlējos blakus, diemžēl 
Tagad esi aizbēgusi tālu no manis

Kāpēc, kāpēc Tev vajadzēja sabojāt visu
Tagad notupies uz ceļiem, miljons asaras birst
Vai tas tiešām ir viss vai arī es sapņoju, ko?
Es bez tevis taču nevarēšu izdzīvot

Sirdij pukstēt nav viegli, tāpat kā būt vienam
Tev piekļauties klāt, un pateikt ka sāp
Tevi atceros tādu, kā tai pirmajā dienā
Kad bijām tik mēs un vairāk neviena

Ko lai tagad es daru, kad vairs neredzu tevi
Otro vakaru pēc kārtas staigāju nodzertu seju
Tas nav normāli, ja tu apsolīji, ka būsi ar mani
Dienas beigās esi prom un tev par visu vienalga

Nē es negribu nē! - to es dzirdēju no tevis
Liekas muļķīgi, ka veltīju tev daļu no sevis
Visu, ko biju tev devis tu esi aizmirsusi
Manas vēstules no draugiem esi izdzēsusi

Tik daudz, tukšu domu manu prātu jauc
Tik daudz emocijas, ka man ar tevi būt nav ļauts
Bet viss jau nevar būt tik balts, jo tā nav
It visā labā, mīt arī kaut kas ļauns

Sirdij pukstēt nav viegli, tāpat kā būt vienam
Tev piekļauties klāt, un pateikt ka sāp
Tevi atceros tādu, kā tai pirmajā dienā
Kad bijām tik mēs un vairāk neviena

Es tagad nezinu, cik ilgi manā prātā tu būsi
Kopā pavadītie vakari, tie tiešām man trūkst
Kaut es spētu tevi aizmirst, vienkārši izmest no galvas
Atkal piecelties un uzsākt savu dzīvi no jauna

Esmu dzīvojis ar mērķi, ka es būšu tev līdzās
Tas ir smieklīgi, jo zinu tev ar citu kas bīdās
Šajās rindās saprotu, ka nebūs viegli
Tevi aizmirst, bet esam jau kā svešinieki

To nevar izteikt vārdos,
Tas grauž un ar gadiem pāriet
Bet līdz brīdim, kad viss tas pāries
Tava dvēsele, tava dvēsele

Sirdij pukstēt nav viegli, tāpat kā būt vienam
Tev piekļauties klāt, un pateikt ka sāp
Tevi atceros tādu, kā tai pirmajā dienā
Kad bijām tik mēs un vairāk neviena