Ilmārs Dzenis
Ziedēja rozes, ziedēja neļķes Ziedēja neaizmirstules Un tādēļ saucu es - skaista ir jaunība Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs Bij man reiz muižiņa ar 18 laukiem Un par šiem laukiem man bij liels prieks Bij man reiz vīna koks ar 18 zariem Un no šiem zariem, man tecēj vīns Bij man reiz meitene ar 18 gadiem Un par šiem gadiem man bij liels prieks Novīta rozes, novīta neļķes Atstāja mani meitene Piedz. Un tomēr saucu es - skaista bij jaunība Skaista bij jaunība, tā nenāks vairs Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies Skaista bij jaunība, tā nenāks vairs