Es gāju pa ielu un nokļuvu pļavā,
Tad pērkona lietū ar mēnesi galā.
No tā gaisma nāca, tik spilgta ar joni,
Te augstu, te zemu, kā baznīcas tornis. 
Es aizvēru acis un gāju vien tālāk - 
Ir tādi, kas gaida un tādi, kam janāk. 
Es rāpos pret kalnu, bet nokļuvu krastā, 
Tai vietā, kur cerību pudeles atstāj. 
Kaija Aizklaigāja Manu vārdu tālumā. 
Kaija Nezināja, Tevim gribu tuvumā. 
Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā, 
Kad Ziemsvētku sveces pie debesīm kūrās.
Man palika septiņi sapņi no gala. 
Kurš tos  piepildītos, kurš tos zaudētos, 
kurš tos gaidītos dala? 
Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā, 
Kad Ziemsvētku sveces pie debesīm kūrās.
Man palika septiņi sapņi no gala. 
Kurš tos  piepildītos, kurš tos zaudētos, 
kurš tos gaidītos dala?