Sasilšana

Kārlis Lācis; Intars Busulis, Jānis Elsbergs, Intars Busulis; Sergejs Timofejevs

Šī diena ir tik silta,
šī diena ir tik lēna,
es skatos visu rītu,
kā īsāka kļūst ēna.
Un ziema bija silta,
tas redzams ir no tilta,
nav ledus, kuram iet,
jo upe nebij ciet.
Viss nonāk taisni jūrā
augstā temperatūrā.

Temperatūra ir kāpusi. Mašīna galvenā ielā knapi rāpo. Es pataustu tavu pieri, ieslēdzu kondicionieri. Ir lietas, ko es vēl varu, vēsi, un to tad es arī daru, vēsi. Te nav nekādas steigas, karstajā ekrānā izkusis uzraksts ”Beigas”.

Kad pamodos no rīta,
es domāju, cik glīta
ir sieviete man blakus,
un es tā arī saku.
Jo manas asinis
ir biodegviela;
kas tevi pazinis,
nepazīs vairs miera.
Bet resursus vajg taupīt,
nav labi citiem laupīt.
Ir dzīve diezgan sūra,
tik augstā temperatūrā.

Temperatūra ir kāpusi. Nav izslēgts, ka tas būs sāpīgi. Mana sasilšana pret tevi ir globāla, zeme ir saspiedusies un ovāla. No mūsu berzes rodas siltums – tīrā fizika, nekā morāla. Te nav steigas, karstajā ekrānā izkusis uzraksts „Beigas”.

It visur, kur es eju,
es redzu vienu seju;
tai mute virinās
un muld par bezizeju.
Tas ir mans otrais ego,
kas uztaisīts no lego,
bet tad, kad besī pārāk,
es jaucu viņu ārā.
Ir karstā laikā vieglāk,
ja nav nekā man lieka.
Ir viena šodien diena,
un tu man esi viena,
un nosvīdusi stūre
augstā temperatūrā.

Temperatūra ir kāpusi. Vēlams domāt un rīkoties trāpīgi. Jo mums vajagot visas tās ilgtspējīgās štelles, tikai tā mēs varēšot izbēgt no elles. Lai mēs varētu palikt kopā, vajagot vēlēties ļoti. Te nav steigas, karstajā ekrānā izkusis uzraksts „Beigas”. Uzraksts „Beigas”. Beigas.