Manta
Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Uzzied asteroīds Rudenī atgriežas tumsa un klusums, un aukstums Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Tas ir novembris No mutēm izveļas tvaiki. Un es tajos klausos. Un nav vairs rudens Un ir jau ziema Un nav vairs ceļa Ir tikai sniegi Un plaisā vadi Un aizsalst ēters Mēs esam vieni Pavisam vieni Un nav vairs rudens Un ir jau ziema Es dzeru šņabi Es kauju cūku Un asinssarkans Kūp sniega baltums Tu jūti bailes Un es tās jūtu. Un nav vairs rudens Un ir jau ziema Tu kļūsti auksta kā naža smaile Es redzu ledu uz putna knābja Es neatceros vairs tevi kailu Un nav vairs rudens Un beidzas meli Tev vajag jaunus, tev vajag labus Jo vairs nav rudens un ir jau ziema Un ir jau ziema jau četrus gadus Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Rudenī, debesu dārza Debesu dārzā Uzzied asteroīds Rudenī atgriežas tumsa un klusums, un aukstums Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Kaili kā nāve koki Kaulaini koki Tas ir novembris No mutēm izveļas tvaiki Un es tajos klausos klausos klausos klausos