Rudenī

Zeļļi

Nevajag vārdu man, nevajag asaru,
Rudenī ievas tev nespēju sniegt.
Kādēļ gan teici tu – gaidīsim vasaru,
Ja zini, ka kopā iet abiem mums liegts.

Piedz.
Šodien jau lietus skumji sit rūtīs,
Šodien jau lapas no kokiem krīt,
Aizlido dzērves, un pēkšņi es jūtu,
Mīlu šie putni aiznesa līdz.

Ak, ruden, tu negantniek, kāpēc tu atnāci,
Ja jau tu ievas man nespēji sniegt,
Kādēļ gan putnus šos līdzi sev pasauci,
Kas ilgās pēc mīlas tik skumīgi kliedz?

Piedz.

Nevajag mīlas man, nevajag atmiņas,
Rudeņa lietos viss pagaisīs drīz.
Tu savu mīlu kamolā satīsi,
Gaisīsi, kamēr kāds vaļā to tīs.

Nevajag vārdu man, nevajag asaras,
Rudenī ievas tev nespēju sniegt.
Laikam jau mīlēt var vienu vien vasaru,
Jo dzērves bez mīlas ik rudeņus kliedz.

Piedz.