Roze nāk
Atsoļos apsnidzis tornis,
kuram pie cepures zvans.
Viņš pazīs jumtus un rozes
un putnu balsis, kas skan.
Vasaru ietītu ziemā
Asnu ko glabājis sniegs.
Mēs viņam dāvināsim
Un vecajam tornim būs prieks.
Roze nāk, kad visbēdīgāk.
Viņa sargāt māk, ja mūs tumsa un neziņa biedē.
Roze nāk, viss būs savādāk.
Katrā sirdī sāk jauna drosme un ticība ziedēt.
Tu būsi kopā ar mani
Vēji, lai dejā mūs griež
Un Tavi priecīgie smiekli
Mani līdz mākoņiem sviež.
Bet ziemu kā pasaku vecu
Pārlapo ziņkārīgs zars
Redzēs tad sniegotu sapni
No jauna kāds saules stars.
Roze nāk, kad visbēdīgāk.
Viņa sargāt māk, ja mūs tumsa un neziņa biedē.
Roze nāk, viss būs savādāk.
Katrā sirdī sāk jauna drosme un ticība ziedēt.
Roze nāk, kad visbēdīgāk.
Viņa sargāt māk, ja mūs tumsa un neziņa biedē.
Roze nāk, viss būs savādāk.
Katrā sirdī sāk jauna drosme un ticība ziedēt.