Roze nāk

Atsoļos apsnidzis tornis, 
kuram pie cepures zvans.
Viņš pazīs jumtus un rozes 
un putnu balsis, kas skan.

Vasaru ietītu ziemā 
Asnu ko glabājis sniegs.
Mēs viņam dāvināsim 
Un vecajam tornim būs prieks.

Roze nāk, kad visbēdīgāk.
Viņa sargāt māk, ja mūs tumsa un neziņa biedē.
Roze nāk, viss būs savādāk.
Katrā sirdī sāk jauna drosme un ticība ziedēt.

Tu būsi kopā ar mani 
Vēji, lai dejā mūs griež 
Un Tavi priecīgie smiekli 
Mani līdz mākoņiem sviež.

Bet ziemu kā pasaku vecu
Pārlapo ziņkārīgs zars
Redzēs tad sniegotu sapni
No jauna kāds saules stars.

Roze nāk, kad visbēdīgāk.
Viņa sargāt māk, ja mūs tumsa un neziņa biedē.
Roze nāk, viss būs savādāk.
Katrā sirdī sāk jauna drosme un ticība ziedēt.

Roze nāk, kad visbēdīgāk.
Viņa sargāt māk, ja mūs tumsa un neziņa biedē.
Roze nāk, viss būs savādāk.
Katrā sirdī sāk jauna drosme un ticība ziedēt.