Rīgai

Artūrs Maskats, A. Čaks

Rīga, mana Rīga,
tevi mīlu es,
zelta bezdelīga, 
laimes šūpoles.

Cik daudz skarbu moku
izcietusi tu,
dod man savu roku,
lai to noskūpstu.

Tev kā saldu trauku
laiki jūru nes,
viņā lai tavs augums
līkst pēc atveldzes.

Rīga, tik uz augšu,
kopā celsimies,
līdzi tev es augšu,
viss man labāk ies.

Rīga, tik uz priekšu,
veco projām met,
tad es arī liekšu
to, kas mums ir pret.

Rīga, sirmā Rīga, 
kas tu esi man:
līksma, ruda stīga,
kas virs galvas skan.

Jaunā, skaistā Rīga, 
augšup mani nes
tā kā bezdelīga
un kā šupoles.

Rīga, laimes ciba,
kuģu klēpis salds, 
lai kā saules ziba
mirdz tavs augums balts.

Rīga, mana Rīga
tevi mīlu es,
zelta bezdelīga,
laimes šūpoles.