Ar aizvērtām acīm
kur zālē guļ rasa
Kā asaras
tikko kā noraustas nost
tur nezāle vienmēr aug
stipra un asa
Jo tur kur ir laime
var būt arī posts

Es stāvu pie rītausmas durvīm
un gaidu
Kad vērs viņas vaļā
un aicinās iet
No kājām tad rasa
man noskalos naidu
Un vējš manas acis
vērs lēnītēm ciet

Es iešu ar aizvērtām acīm
uz priekšu
Kur nezāles kājās
tik sāpīgi dzels
Ar pēdām pret zemi
tās putekļos triekšu
Līdz atkal jau 
galvu tās spītīgi cels

Es redzēšu tikai
ko sirds mana saredz
Un zināšu tikai
ko sirds mana zin'
Kad rasu no rītiem
nāk saule un sadedz
Es zinu mans bruņinieks
uzvaru svin...

Ar aizvērtām acīm
kur zālē guļ rasa
Kā asaras
tikko kā noraustas nost
tur nezāle vienmēr aug
stipra un asa
Jo tur kur ir laime
var būt arī posts