Imants Kalniņš, Māris Čaklais, Menuets
Saule riet, saule riet, Aiz tālām(i) galotnēm. Saule riet, saule riet, Aiz tālām(i) galotnēm. Tur saulīti dzelžos slēgs Deviņām(i) atslēgām. Tur saulīti dzelžos slēgs Deviņām(i) atslēgām. Tur saulīti pratinās, Tur saulīte sapīsies, Tur saulīte atzīsies - Nobūrusi, nobūrusi. Kad tā saule atkal lēks, Manas ķēdes vaļā slēgs. Uguns ņems acu gaismu, Manu jaunu augumiņ'. Tad, varbūt, lai tā saule Paliek dzelžu dzelžos slēgta? Tad, varbūt, neļaut vairs It nekad tai saulei lēktu? Nē, tiesnesi, taisnais! Nē, bende, bēdīgais! Un jūs, liecinieki, Pie saviem priekiem! Klausieties, klausieties, Ausis taču jums dzirdīgas... Lai uguns iziet caur manu sirdi! Tu man briesmās staru sviedi! Atceries? Nu tad, saule, ziedi, ziedi Un atceries! Miežu vilki, rudzu vilki, Skrieniet sauli atbrīvot! Sāpi nevar pārsāpēt, Skrieniet ķēdes pārzāģēt! Paldies, mani dieva suņi, Rīts dej vienās magonēs! Tie nav prauli, malduguņi, Saule lēc, Saule lēc!