Kad durvis atveras
Puteklis atceras, 
Kā bija nomiris
Un atkal piedzimis.

Dažādi nieciņi, 
Savādi prieciņi,
Balons no ballītes,
Diedziņš no šallītes.

Lietām pieķeros,
Vietām aizķeros,
Tāpēc, ka tik ļoti viss
Man ir prātā palicis.

Sirdspukstu pārsitiens,
Sajūtu palēciens.
Te lūk tu patveries,
Te tu man atveries.

Tagad te dzīvoju,
Caurvēja plīvoju
Kā laimes luteklis
Atmiņu puteklis.

Lietām pieķeros
Vietām aizķeros
Tāpēc, ka tik ļoti viss
Man ir prātā palicis

Lūpas tavas smaidošās,
Krūtis mani gaidošās.
Nē, nekas nav noticis
Puteklī es pārdzimis.

Kāpēc viss, ir pārvērties?
Nekas vēl nav man aizmirsties, 
Kas vadīs šais paslēpēs?
Kas sameklēs, kur tagad mēs?

Pieskaros es spogulim,kur bija 
Atspīdums tavs kā pasakā reiz bija.
Kāpēc laiks tik griezīgs ir šai stāstā
Kaut apstātos bezgalīgā stāsta.

Es par tevi,
Nedomāšu.
Es tam ilgi 
Spēkus krāšu.

Lietām pieķeros,
Vietām aizķeros.
Tāpēc, ka tik ļoti viss
Man ir prātā palicis.

Lūpas tavas smaidošās,
Krūtis mani gaidošās.
Nē, nekas nav noticis
Puteklī es pārdzimis. 


Kad durvis atveras
Puteklis atceras, 
Kā bija nomiris
un atkal piedzimis.

Dažādi nieciņi,
savādi prieciņi.
Balons no ballītes,
Diedziņš no šallītes.

Es par tevi
Nedomāšu.
Es tam ilgi 
Spēkus krāšu.