Pret vēju

A.Gedrovičs , J.Krūmiņš, Sestā jūdze

Pret vēju mani mati plīv un uzrakstīts – te iet nav brīv. 
Pret vēju, pret vēju, es stāvu krustcelēs.
Mans draugs, ko visi dzērājs sauc, 
Uz māju pusi brauc.
Pret vēju, pret vēju, pret vēju vienmēr viens.

Piedz.
   Bet rītu atradīšu ceļā, kurš mētāsies kā naudas maks. 
   Un vārti, kas stāv ciet, tad atvērsies.
   Nāks dienas vidus, tad varbūt es sapratīšu, 
   Kā man būt, vai ir vērts man vēju kaitināt.

Pret kalnu, kamēr kājas gurst, pret likteni, kas tumst, 
Pret vēju, pret vēju, pret vēju vienmēr viens.
Gan teica – tas nu būs par daudz,
Ir nakts un sirds man salst. 
Pret vēju, pret vēju, pret vēju gribas iet.

Piedz.

Mans draugs, ko visi dzērājs sauc, 
Ies tur, kur nebūs ļauts. 
Pret vēju, pret vēju, pret vēju aiziet viens.

Piedz.