Bezdievīgi tavā sejā
Es ielūkojos bezizejā,
Tava prāta labirintos ,
Vēl ilgi manas domas klejos.

Lai es ietu nedaudz tālāk,
Un būtu tikpat tuvu klāt,
Un var jau būt, ka savaldīties
Domāt pašai nesanāk.

Stāvu zemāk tavās lūpās,
Viegli noslīkt svešās jūtās,
Karsti, karsti mums var klāties,
Tā mēs varam apdedzināties.

Ja es kaut kur aizsapņojos,
Aizmirsties un apmaldīties
Atradums pie pirkstu galiem,
Tā, lūk, beidzās ar tiem acu skatiem.

Bezdievīgi tavā sejā,
Es ielūkojos bezizejā,
Tava prāta labirintos,
Vēl ilgi manas domas klejos..

Stāvu zemāk tavās lūpās,
Viegli noslīkt svešās jūtās,
Karsti, karsti mums var klāties,
Tā mēs varam apdedzināties.