Kokmuižas Muzikanti
Rūtīs ēnas krīt no kokiem, Zālē liegi valsis skan, Divas mazas mīļas rokas Dejā sniedzās pretī man Noplīv mati linu palsi, Kad pie manis klāt tu steidz, Un mēs abi sākam valsi, Tavā mūžā pirmo reiz Tavās acīs kurtin kurās, Pirmās dejas prieks tik naivs, Man šis valsis sazin kurais, Pirmo neatceros vairs Tavi mati manā sejā, Rudzu druvu smaržu sit, Paies laiks un kādreiz dejā, Nolieksies pie tiem kāds cits Vedīs tevi cits pār zāli, Tā kā toreiz es tik maigs, Un varbūt caur gadu tāli Tevim atmirdzēs šis laiks Es jau nevēlos lai bieži Mani piemin nepaties, Divreiz gadā saules grieži, Tajos mani arceries Noplīv mati linu palsi, Kad no manis prom tu steidz, Un mēs abi beidzam valsi, Tavā mūžā pirmo reiz